Izstāžu zālēs jauna izstāde “Jaunieguvumi Madonas muzeja krājumā”

    Šī izstāde ir daudzveidīgs un bagātīgs vēstures atspoguļojums par mūsu novadu un tā iedzīvotājiem no senākajiem laikiem līdz pat mūsu dienām. Līdzās muzeja darbiniekiem, kas veidojuši šo izstādi, to vistiešākajā ceļā veidojis ikviens, kas kādu sev piederošu lietu ir novēlējis muzejam.    
​    2019.–2023.gadā muzeja krājums ir bagātināts ar 3735 priekšmetiem. Lielākoties muzejs tos saņēmis dāvinājumā, taču atsevišķi mākslas darbi ir iegādāti. Krājums visaktīvāk tiek papildināts ar fotogrāfijām un dokumentiem.
    Izstādē apmeklētāji varēs aplūkot tādus eksponātus kā 2019.gadā iegūtos materiālus par katoļu baznīcu, tekstilmākslinieces Ilmas Austriņas darinātos gobelēnus, sirsnīgas pastkartes no “Aizdēgļu” mājām Saikavas pagastā. Eksponēts tiks 2020.gadā saņemtais keramikas kolekcijas dāvinājums no Līgas Skariņas un tekstilmākslinieces Annas Aizsilnieces neparastais tērpa komplekts, kā arī ļoti vērtīgie arheoloģiskie priekšmeti no Sāvienas Jokstu senkapiem, Liezēres Avotiņu senkapiem un pilskalna (iegūti pēc meža darbu netīšajiem postījumiem), Cesvaines pils apkārtnes un Ērgļu viduslaiku kapsētas. 2021.gadā muzejam dāvātas fotogrāfijas par Madonā plaši pazīstamo fotogrāfu Jāni Glīznieku un viņa ģimeni, grafiķes Ernas Dzelmes zīmējumi, medicīnas priekšmeti un restorāna “Arona” ēdienkarte ar tā laika cenām /ap1989.-1990.gadu/. Kā 2022.gada jaunieguvumus varēs aplūkot šujmašīnu “Mundlos”, ko 1949.gada 25.martā izsūtītā Cīruļu ģimene no Lazdonas pagasta “Trulēm” bija paņēmusi līdzi uz Amūras apgabala Mazanovas rajona kolhozu "Krasnij orjol" (“Sarkanais ērglis” tulk. no kr. val.), rakstveža Pētera Liepiņa koka nazi papīra griešanai un Madonas ģimnāzijas meiteņu formas cepuri. 2023.gada jaunieguvumus – alumīnija ķemmi, kas 2022.gadā tika atrasta remontdarbos Madonas Mūzikas skolā, “Gustav Becker” sienas pulksteni no Madonas apriņķa priekšnieka kancelejas II šķira darbveža Kārļa Vīksnes mājām Blaumaņa ielā, skolotājas un dabas vērotājas Leontīnes Pelšes dienasgrāmatas. Un, visbeidzot, 2024.gadā inventarizētās Jāņa Roķa mātes saktas un Sāvienas kokamatnieka Pauļa Niedras darinātu kokli. Tā ir neliela, bet ārkārtīgi svarīga daļa no muzeja krājuma, kas kādam atklās ko jaunu, kādam liks pakavēties atmiņās, tomēr, domājams, ka šī izstāde būs interesanta katram tās apmeklētājam. Un iespējams, izstādē apskatāmie priekšmeti rosinās izvērtēt savus krājumus – varbūt mājā glabājas kādi dokumenti, fotogrāfijas vai sen aizmirsti priekšmeti, kuriem neredz pielietojumu, bet muzejs var palīdzēt izveidot stāstu un aprakstu. 
    Vēlamies pateikties ikvienam, kas mums – muzeja darbiniekiem – palīdz veidot bagātīgu un daudzpusīgu krājumu!
    Uz tikšanos muzejā!